Latviešu “nacionālista” dziesma

Mēs sitīsim tos utainos, arvien, arvien
Pēc tam tos zili – pelēkos, arvien, arvien
Pēc tam mēs sevi nobeigsim
Par godu sarkan – zilajiem
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Mēs sitīsim tos labākos, arvien, arvien
Pēc tam tos, kuri iebilst mums, arvien, arvien
Jo paši esam niecības
Kas gūst uz citu rēķina
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Mēs esam kalpu dvēseles, arvien, arvien
Bez kungiem dzīvot nevaram, nemaz, nemaz
Mums vajag kādu stiprāko
Kas baro mūs un attaisno
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Ja kungi teiks ka jākaro, lai iet, lai iet
Vai jābrauc projām svešumā, lai iet, lai iet
Ko liks, mēs labi darīsim
Pat paši sevi bendēsim
Lai iet, lai iet, lai iet, lai iet, lai iet

Mēs pidarastus godāsim, ja liks, ja liks
Tiem savus bērnus atdosim, ja liks, ja liks
Jo kungiem vienmēr taisnība
Un tiem jo dziļi jāklanās
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Mēs sapņojam par kungiem būt arvien, arvien
Daudz mantas, kalpu, baudu gūt, arvien, arvien
Tā dēļ mēs visu atdosim
Pat Tēvu, Māti pārdosim
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

/2015.gada vasara/