Ja brāļi mēs būsim - neuzvarami kļūsim!

Dziedam mēs par gaišo saules tāli  
Kad cilvēks cilvēkam par brāli kļūs 
Mēs tālā ceļā ejam laikiem pāri
Aust rītausma un maiņu vēji pūš  
Mēs tālā ceļā ejam laikiem pāri
Aust rītausma un maiņu vēji pūš             

Mūs nākamība nāves kaujā sauc
Pret varmākām, kas cilvēcību jauc
Ņem zobenu un bultas mērķī raidi
Ej cīnīties par visu bērnu laimi
Ņem zobenu un bultas mērķī raidi
Ej cīnīties par visu bērnu laimi

Ja ļaudis ceļas un pie prāta nāk
Tad kopā kā viens visi domāt sāk:
“Ja brāļi mēs būsim - neuzvarami kļūsim!
Ja brāļi mēs būsim - neuzvarami kļūsim!”

No malu malām tumsa virsū plūst
Prom visu slauka, dzīves spēki kūst  
Mēs gaismu degsim, tumsu kliedēsim
Cīņā sauksim, mošķus padzīsim
Mēs gaismu degsim, tumsu kliedēsim
Cīņā sauksim, mošķus padzīsim

Dziedam mēs par gaišo saules tāli          
Kad cilvēks cilvēkam par brāli kļūs 
Kas cīnīsies, tie dzīvos laikiem pāri
Taisnā cīņā rodas pilnīgs mūžs
Kas cīnīsies, tie dzīvos laikiem pāri
Taisnā cīņā rodas pilnīgs mūžs

Ja ļaudis ceļas un pie prāta nāk
Tad kopā kā viens visi domāt sāk:
“Ja brāļi mēs būsim - neuzvarami kļūsim!
Ja brāļi mēs būsim - neuzvarami kļūsim!”

/10.07.2016/

Ērglītis

Tu man ļoti nepatīc
Varens, liels un ķildīgs
Kaut tu būtu ērglītis
Tukšu gaisu pildīts

Tad es teiktu, lidonīt,
Pietiek visus biedēt
Adatiņu iedurtu,
Kur tā vieglāk piekļūt

Adatiņu iedurtu,
Un no prieka šņāktu,
Ja no tava puncīša
Gaiss ar troksni nāktu

Nāktu, nāktu, iznāktu
Izčabētu tālēs
Tāpēc jau es durstīju,
Lai tas bubuls pārplīst

Tad būs visi līdzīgi
Kopā augs un lidos
Visiem no tā labums būs
Ko var katrs iegūt

Lielo nikno ērglīti
Mēs tik tevi baidām
Ja tu uzpūsts māneklis
Paliec tad priekš bērniem

/12-2015/

Latviešu “nacionālista” dziesma

Mēs sitīsim tos utainos, arvien, arvien
Pēc tam tos zili – pelēkos, arvien, arvien
Pēc tam mēs sevi nobeigsim
Par godu sarkan – zilajiem
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Mēs sitīsim tos labākos, arvien, arvien
Pēc tam tos, kuri iebilst mums, arvien, arvien
Jo paši esam niecības
Kas gūst uz citu rēķina
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Mēs esam kalpu dvēseles, arvien, arvien
Bez kungiem dzīvot nevaram, nemaz, nemaz
Mums vajag kādu stiprāko
Kas baro mūs un attaisno
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Ja kungi teiks ka jākaro, lai iet, lai iet
Vai jābrauc projām svešumā, lai iet, lai iet
Ko liks, mēs labi darīsim
Pat paši sevi bendēsim
Lai iet, lai iet, lai iet, lai iet, lai iet

Mēs pidarastus godāsim, ja liks, ja liks
Tiem savus bērnus atdosim, ja liks, ja liks
Jo kungiem vienmēr taisnība
Un tiem jo dziļi jāklanās
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

Mēs sapņojam par kungiem būt arvien, arvien
Daudz mantas, kalpu, baudu gūt, arvien, arvien
Tā dēļ mēs visu atdosim
Pat Tēvu, Māti pārdosim
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien

/2015.gada vasara/

Pidarastu savienība (pESV)

Valstis stipri puvušas

Savienībā vienojās

Gejus, lesbas, pedofilus

Liek kā elkus, visiem mīļus

Izvirtuļu prasības

Šai valstī ir vissvētākās

Par tiesībām tās apsauktas

Jebkuram stingri pildāmas

 

Te plaši bērnus samaitā

Un pidarastiem piegādā

Jau bērnudārzā sludina

Kas ir masturbācija

Vīrs te vīru apņemt var

Un, ja grib, tad kazu ar

Katram vecākam ir brīv

Ar bērniem kopoties cik grib

Likumu sarakstīts ka biezs

Bet pa īstam tos nezin neviens

Tiesas brīvi pērkamas

Kā samaksā – tā iztiesā

Viss naudā izmērīts te tiek

Ja maksā, dara visko liek

Un nopūlas pērkamu dvēseļu bari

Ka tik dārgāk sevi pārdot vari

Bet vairumu pa lētāko

Daudz un smagi izmanto

Jo kas pārdoties gatavs par algu kaut kādu

Nav pelnījis samaksu itin nekādu

Melot te atļauts

Melot te drīkst

Melo visapkārt

Melo ikviens

Bauda, komforts, labklājība

Te vērtības visaugstākās

Ikkatrs visu bauda ar

Ja tik samaksāt to var

Gejs ir viskvēlākais fašists

Nacionālists un rasists

Kurš neieredz jebkuru rasi

Kur pārāk maz ir pidarasti

Tāpēc neliešu brīvības aizsardzībai

Un preteklību izplatībai

Algotņu armijas ir dibinātas

Zem NATO karogiem pulcinātas

Un ja kādu viet par lopiem ar prieku nesteidzas kļūt

Tad bumbas uz glavas krītam drīz jūt

Tā izplešas mūsdienu Sodoma

Tā dēmoni cilvēkus nomaina

Tā Dieva un dabas likumi,

Veselais saprāts un tikumi

Dziļi zemē tiek iemīti,

Ļaunumam pārņemot pasauli

Cik ilgi tā var?!

Līdz mēram būs gals.

Līdz nelieši paši

Kapu sev raks

Tad gaisma ausīs

Nāks vilnis devītais

Prom mēslus slaucīs

Jaunu dzīvi sāks

/16.12.2013/

Tie Pandoras lādi atvēra …

… Dievs ļaudīm prātu atņēma
Tie Pandoras lādi atvēra
Un dēmoni brīvībā izkļuva
Pa vienam cilvēkus aprija

Pirmie krita spēcīgie
Par nezvēriem pārvērtās vājākie
Tika verdzībā dzīti prātīgie
Zelta būros sprostoti gudrākie

Melumākoņus dēmoni radīja
Kas cilvēkiem sauli laupīja
Tumsa pasauli pārklāja
Tik pekles ugunis apkārtni gaismoja

Elles krāsnīs deg grēcīgas dvēseles
Un pekles mašīnas darbina
Piepilda nezvēru iegribas
Virza pasauli vēsturē atpakaļ

Lai dvēseļu malka nebeigtos
Tās māca, ka daudz ira jāgrēko
Ka paša iegriba – augstākā dievība
Bauda galvenais; citi tik niecības

Normas atņem un izārda kopības
Tā vietā liek važas un uzraugus
Zelta teļu par Dievu reklamē
Uz spožiem altāriem bērnus upurē

Vairojas dēmoni, vairojas nezvēri
Vairojas dažādi pekles gariņi
Visiem vietas un malkas nepietiek
Visi iegribas nevar izbaudīt

Un iet karā dēmons pret dēmonu
Un slaktē viens otru nezvēri
Tiek izkurtas dvēseles grēcīgās
Tiek salauztas pekles mašīnas

Dēļ mokām un ilgām pēc bijušā
Mostas cilvēki, mostas gariņi
Laužas gaisma no dvēseļu dziļumiem
Pārvērš grēcīgos gaismas kareivjos

Un pietiek ar vienu varoni
Kas tumsu sev apkārt kliedina
No gaismas kripatām zobinu darina
Sāk cīņu pret tumsas pārspēku

Un dodas karā gaismas kareivji
Pret tumsu, dēmoniem, nezvēriem
Pret cilvēku grēcīgo iedabu
Par saules gaismu un dzīvību

Pretojas tumsa, pretojas dēmoni
Ārdās un plosās nezvēri
Krīt kaujā gaismas kareivji
Tiek slāpētas gaismas saliņas

Bet gaisma no cīņas iet plašumā
Un mostas cilvēki vairumā
Un katrs kritušais gaismas kareivis
Rada gaismu milzīgā daudzumā

Tiek kliedēti melu mākoņi
Tiek salauztas pekles mašīnas
Tiek iznīdēti nezvēri
Un Pandoras lādē sadzīti dēmoni

Jauns laikmets pasaulē iestājās
Pēc jaunām tālēm ļaudis lūkojās
Prieks un cerība prātus pildīja
Jaunu pasauli cilvēki radīja

Gāja laiks un ļaudis pierada
Pie gaismas, pie kārtības, laimības
Sapņi un idejas apdzisa
Bijušā atmiņas pagaisa

Grēcīgas domas cilvēki loloja
Lepnībai, izpriecām nodevās
Un Dievs ļaudīm prātu atņēma
Tie Pandoras lādi atvēra …

/11.09.2012/

Melni klauni

Melni klauni, melnās alās
Rada tēlus ačgānus 
Pulgo visu, izņidz visu
Dubļiem visu apmētā

Ja kas gaišs, tas jāizsmej
Spēcīgs sūdiem jāaplej
Ļaužu vairumam noteikti
Muļķu zīmogs jāuzspiež

Muļķu, primātu un gļēvu
Amorālu roklaižu
Viss tas jāpieraksta citiem
Ko melnie klauni sevī redz

Tie sacer, raksta, tēlus rada
Laiž tautā smaku riebīgu
Ģībst vārgie, paklūp ašie
Novēršas gudrākie

To redzot melnie klauni
Jo diktāk smakot sāk
Un smaka ņemas spēkā
Kauj Īsto, Dzīvību

Un līksmo melnie klauni
Vēl rit viņu laiks
Jo ļaudis smakā neredz
Kas to izplata

Bet daba nava muļķe
Tā mīl līdzsvaru
Un tas ko dari citam
Nāk pašam atpakaļ

Un arī melnie klauni
Nebūs izņēmums
Tie smakos daudz un dikti
Un nosmaks pašu smakā

/10052012/

Melnais ērgli

Melnais ērgli, melnais ērgli
Ko Tu neliec mieru man
Velti laupījumu gaidi
Melnais ērgli – lido prom

Kāpēc izlaid nagus savus
Virsi galvas manējās
Vai gan laupījumu jūti
Nesaceries pārāk daudz

Melna bulta mani ķēra
Pašā kaujas karstumā
Redz kur nāve mani gaida
Melnais ērgalis gaida ar

Gaidiet gaidiet, nepārgaidiet
Šodien sevi neatdošu
Aiz manis Tēvija un ļaudis
Nemiršu man jādzīvo

Dziedēšu es brūci savu
Garu spēkā vērtīšu
Un pēc tam kad kājās celšos
Labāk lido ātrāk prom

Melnais ērgli lido projām
Nerādies vairs atpakaļ
Bet ja tomēr atgriezīsies
Kaps Tev būs uz mūžiem te

/09052012/

Mosties zeme taisnīgā

Mosties zeme taisnīgā
Cīņai nāvīgai
Ar amorāliem neliešiem
Ar pekles dēmoniem

Lai tautas dusmas godīgās
Vellus ellē triec
Rit Saules kauja kārtējā
Rit pastardienas karš

Kā absolūtus pretstatus
Mūs bezdibenis šķir
Par Dzīvību mēs cīnāmies
Par Tumsas valsti tie

Naidniekiem pretī stāsimies
Kas ļaužu garu kauj
Izvirtušiem valdniekiem
Melu meistariem

Neļausim mēs ļaundariem
Tēvzemi dubļos mīt
Ar apņēmību dzelžainu
Tumsu kliedēsim

No postamenta gāzīsim
Zelta elkus nešķīstos
Ikkatru izdzimteni mēs
Zemē iemīsim

Par Sauli visiem kopēju
Mēs cīnāmies no sirds
Par cilvēcīgu kārtību
Mēs dzīvi atdosim

Mostas zeme taisnīgā
Cīņai nāvīgai
Rit Saules kauja kārtējā
Rit pastardienas karš

/08052012/

Vājums

Izkusa Aisbergs
Un gāja līdz tiem
Daudzajiem
Kas padevušies

Nolādot likteni
Nolādot tautu
Nolādot aklos
Kas nedzird, kad sauc tos

Bet naidenieks ir neapturams
Tā spēkiem nava redzams gals
Tas svētozolus nocirtis
Un tautas garu aizskāris

Un tāpēc aklie nedzird tos
Saucējus izmisušos
Tāpēc saucēji krīt tur
Kur krīt, kas zaudē cerību

Bet celies saucēj, tas nav gals
Tas tikai vājums – mirāža
Jo kamēr cīnīsies kaut viens
Uguns nebūs apdzisis
Un laika vējiem mainoties
No ogles celsies ugunsgrēks
Kas kliedēs tumsu nāvīgo
Un sildīs ļaudis grēcīgos

/22102011/

Aicinājums

Es dzīves ceļu mēroju
Kā vientuļš karotājs
Ar dzīves jēgām bruņojies
Sevi meklēju

Ja redzi - nāci līdz
Lai laiks mūs kopā kauj
Lai jauko mirkļu iespaidā
Mūs aiznes mūžībā

/24082011/

Ejam vēlēt…

Ejam vēlēt, ejam vēlēt
Redzēs, varbūt labāk būs
Varbūt beidzot brīnums notiks
Strādās krietni vēlētie

Jāiet vēlēt, jāiet vēlēt
Izdresētas aitas blēj
Atbalss skandē visās malās:
Kā vēlēsiet – tā dzīvosiet

Ejiet vēlēt, ejiet vēlēt
Klusi dungo vilku bars
No visām muļķu listēm savu
Mums par prieku izvelkiet

Glaunās frakās tērptas aitas
Pa kārtai kāpj uz tribīnes
Katra sacenšas ar katru
Sevi slavēt, citus pelt

Lepni tērpto aitu barā
Ēnā redzams ar kāds vilks
Ap viņu visas lietas grozās
Viņš suflē, rausta diedziņus

Dažreiz vilki aitu ādā
Kāpj tribīnē, lai mācītu
Jāsargā, ar mēru jācērpj
Jādod zāle labākā

Kad vēlēšanu diena cauri
Kad urnas pilnas cerību
Tiek aizmirsts solītais un teiktais
Turpinās viss kā līdz šim

Iet gads no gada un ikreizi
Aitas vēlē cītīgi
Un pēc tam kā likums prāto
Kļūdījos – bij jāvēl cits

Un nekādi naivās aitas
Īstenību nesaredz
Tu vari vēlēt par jebkuru
Rezultāts būs vienmēr viens

Un ja nu kāda aita
Sāk redzēt, šaubīties
Ar degsmi acīs citas
To sauc pie kārtības

Ja nezinātājs pavēro
Šo lugu dīvaino
Tam gribas jautāt – kāpēc tā?
Priekš kam šis teātris?

Viss vienkārši – ja aitas tic
Ka pašas kaut ko lemj
Tad cirpšana ir vieglāka
Un vilna labāk aug

Tāpēc gari vareni
Visus novēro
Pēta, apsver, saskaita
Vilkus pieskata

Un ja kāds padumjš, rijīgs vilks
Neprot savu dabu slēpt
Gari to bez žēluma
Postā grūž tūlīt

Tādēļ reizēm gadās
Ja aitas skaļāk blēj
Tas var vilkus iedzīt
Lielā nelaimē

Bet kamēr aita aita ir
Tai labums no tā mazs
Jo dabā tukša vieta
Nepaliek nekad

Viens tik aitām glābiņš
Par aitām nepalikt
Caur grūtībām, caur mokām
Uz augšu pāratdzimt

/24082011/

Samaksa taisnīga būs

Nepārdod sevi ne šodien, ne rīt
Nepārdod sevi, lai cik grūti iet
Nepārdod sevi par niecīgu algu
Nepārdod sevi par milzīgu naudu
Nepārdod vecākus, nepārdod bērnus
Nepārdod radus, nepārdod draugus
Nepārdod to, kas nepieder Tev
Nepārdod, lai gūtu tik sev
Nepārdod visdārgāko
Nepārdod vistuvāko
Pārdosi – samaksa taisnīga būs
Ne zeltā, bet mokās būs jāvada mūžs

Nepadodies nekad un nevienam
Nepadodies maldīgam mieram
Nepadodies pārspēka mākts
Nepadodies, kad spēka šķiet daudz
No nāves briesmām nebaidies
Uz gļēvuļu paraugu neskaties
Nepadodies, ja nopulgo Tevi
Nepadodies briesmoņiem sevī
Cīnies ar lepnību, cīnies ar bailēm
Nepadodies nekādām no kaitēm
Ja krīti, tiec sakauts – piecelies
Nepadodies, pretojies
Padosies – samaksa taisnīga būs
Nožēlojams kļūs turpmākais mūžs

Atrodi sevi ir diena vai nakts
Atrodi sevi, kad šķietas nelīdz nekas
Atrodi spēku, atrodi labo
Atrodi jēgu, atrodi skaisto
Atrodi veidu kā palīdzēt
Pakritušajiem piecelties
Atrodi sevī visdārgāko
Visapslēptāko, vistuvāko
Atradīsi – samaksa taisnīga būs
Tev priekšā būs bagāts un spēku pilns mūžs

/15082011/

Verdzība

Lai lielas lietas veiktu
Lai ērtāks būtu mūžs
Bij jānopūlas daudziem
Lai dažiem maz kas trūkst

Tā kopš laiku laikiem
Ļaudis pierada
Pie kārtības ačgānas
Sauktas – verdzība

Senāk važās stingrās
Vergus iekala
Sargāja, lai nebēg
Projām – brīvībā

Tagad jauni laiki
Verdzības vairs nav
Katrs plebejs bauda
Pārpārēm brīvības

Ir iespējas ikkatram
Darīt to, ko grib
Tik jāatbild ir par sekām
Lai kādas tās ar ir

Kā izrādās, ja palaiž
Vergus brīvībā
Tie pēc kāda laika
Bēg būros atpakaļ

Par ēdamo, par baudām
Par sīkām ērtībām
Plebejs gatavs atdot
Svētas vērtības

Par kapeikām tas strādās
Par rubli vagars būs
Bet, ja labi maksās
Tiks izdarīts jebkas

Un lielais verga sapnis
Ir pašam vergus gūt
Lai dzīvot var ar šiku
Zelta krātiņos

Tāpēc jaunos laikos
Vergs bauda brīvību
Jo važas tam ir prātā
Bet stimuls vēderā

Un joprojām dažiem
Netrūkst it nekā
Kamēr visiem citiem
Sūri jāstrādā

Starplaikā starp darbu
Miegu, ēšanu
Vergi izšķiež laiku
Tukšās izpriecās

Tik dažiem pietiek prāta
Laiku veltīt sev
Darīt to, kas patīk
To, kas gaismā ceļ

Radīt dvēselei par prieku
Garu attīstīt
Uzticīgi kalpot
Svētiem principiem

Ak, Spartak, velti centies
Vergiem brīvi dot
Tie labāk jūtas važās
Kā tad, kad važu nav

Lai prāta važas gaistu
Grēkam jāatmirst
Caur ciešanām, caur sāpēm
No jauna jāpiedzimst

/10082011/

Ja klaušās jādodas

Ja rīta saulei uzsmaidot
Klaušās jādodas
Un vienveidīgās nodarbēs
Ar laiku jākaujas

Palūkojies debesīs
Un lido tāļu prom
Cel pilis sapņu pasaulē
Un lai tās īstas top

/09082011/

Zvērudārzs

Pār zemi dzeltens krauklis slīd
Un veras pasaulē
Kā rosās zvēri dažādi
Un steidz kā negudri

Purvos dzīvo mērkaķi
Tiem tīk pa miglu skriet
Tie klūp un punus uzdauza
Un tālāk skrien nekur

Maza trausla irbīte
Bezgalībā jāj
Vilkā irbe pārvēršas
Kad bezgalība zūd

Trakas aitas pļaviņā
Mauc lauvam ādu nost
Un nemana kā šakāļi
Tās pa vienam kož

Pa šoseju ar kamanām
Trauc tālēs zaķēni
Pēc skata ļoti svarīgi
Bet sirdī bailīgi

Par zeltu karo vanagi
Tie lemj, kas labs, kas ne
Kas kuram zvēram jādara
Kur kā labāk skriet

Burvji krāsās dažādās
Pūš miglu apkārtnē
Tie rada sapņu valstības
Liek katram iet kaut kur

Krauklis veras pasaulē
Kā ciemiņš neredzams
Viņš noraugās kā radības
Bez jēgas steidzas nost
Kā iespundētas riteņos
Tās mēro mūžības
Un saviem sapņiem darbina
Pekles mašīnas

/05082011/

Nakts apjūsmojums

Naktī, tad, kad mēness spīd
Kad visapkārt ēnas slīd
Kūsā dzīve tumsnēja
Mežonīgi dažāda
Vilki naktī baros kauc
Nāve dodas pastaigā
Un tikai naktī uzzied tās
Radības viskrāšņākās

Dienā gaismas lutināti
Enerģijas pārbagāti
Katrs gariņš dzīvot prot
Katram viss tiek viegli dots
Tāpēc augi dienīgi
Nav tik krāšņi burvīgi

Tikai tumsā zeļ un plaukst
Dvēseles visgaišākās
Tumsā citas gaismas nav
Tikai, kas no paša nāk
Tāpēc naktī uzzied tās
Radības viskrāšņākās

/03082011/

Reiz …

Reiz mātei dzīvē atnācu
Tai laimi prieku atnesu
Un lai cik podus apgāztu
Tā mūžam mani mīlētu

Reiz meitenīti skatīju
Simpātisku mīlīgu
Aiz bizes viņu raustīju
Ūdeņiem to laistīju

Reiz draudzenīti satiku
Sākumā tai patiku
To labāko šai vēlēju
Uz nerviem viņai spēlēju

Reiz palaistuvi nopirku
Tai patiku kad maksāju
Tā man daudz ko taupīja
Tikai maku tukšoja

Reiz jaunu sievu apņēmu
Tā teica, ka tai patīku
Bērnus viņai taisīju
Kurš mans vēlāk minēju

Mīļāko reiz ieguvu
Cieši rokās saistīju
Viņas dēļ i mīlēju
Meloju un pametu

Reiz meitiņa man izauga
Kā tētuks biju sajūsmā
Lutināju, mīlēju
No grūtībām to sargāju

Reiz nabagmājā nokļuvu
Vecu veču satiku
Kopā dzīvi vadījām
Līdz reiz projām aizgājām

/02022010/

Vēl vienu nodokli

Lieli kungi smalkās drānās
Skaita, summē veikalus
Domājot par nabagajiem
Sauc: Būs jāceļ nodokļi

Nabagbūda krītā ņemta
Nākamības sapņu pils
Kas par laimi, bez tās nevar!
Jāliek virsū nodokli

Tiem, kas stipri, kas vēl elpo
Kas spēj izturēt un vilkt
Strādātprieku motivējot
Jāaplaimo ar nodokli

Nodokļi pa labi, kreisi
Tiek vieglu roku dalīti
Bet ļauniem likumpārkāpējiem
Dos lielus sodus milicis

Fiskāls bubuls kungus vajā
Liek griezt un skaitīt rūpīgi
Ko darīt? Gali neiet kopā
Aiziet, vēl vienu nodokli

Lieli kungi lieliem prātiem
Strādā, nopūlas cik spēj
Algu tie ņem pieticīgu
Cirpt tik citus, sevi ne

Tālās zemēs berzē rokas
Kungu darbs tur iet pie sirds
Kas par iztapīgiem muļķiem!
Sev bedri rok par uzslavu

/08122009/

Ieej bankā, paņem krītu

Ieej bankā, paņem krītu
Krīts tā tēriņprieku ceļ
Muļķi tikai krāj un krāj
Gudrie aizņemas, kur var

Ieej bankā, smaidi plati
Dežursmaids Tev garantēts
Tad, kad Tava stunda sitīs
Banka Tev vairs nesmaidīs

Ieej bankā, atdod prātu
Prāts kā ķīla kotējas
Pievienojies muļķu baram
Dzīvo šodien, maksā rīt

/07122009/

Viens kā zvaigzne debesīs

Nāks laiks kad gaisma nodzisīs
Nāks laiks kad ziedi noziedēs
Nāks laiks kad dziesma izskanēs
Nāks laiks kad pulkstens apstāsies

Tikmēr saule spoži spīd
Tikmēr puķes krāšņi zied
Tikmēr jautra dziesma skan
Tikmēr laika rādis skrien

Bij laiks kad gaisma piedzima
Bij laiks kad puķe uzplauka
Bij laiks kad dziesma iesākās
Bij laiks kad laiki aizsākās

Ik mirkli gaisma piedzimst – dziest
Ik mirkli puķe zied – nozied
Ik mirkli dziesma skan – neskan
Ik mirkli laiks te iet, te ne

Trīs punkti vienā saspiesti
Par sevi katrs, kopā viens
Tie bezgalības nošķirti
Mūžības mezglā sasieti

Vienam punktam blakus cits
To daudz kā zvaigznes debesīs
Tie katrs cits, bet kopā viens
Tas viens kā zvaigzne debesīs

/02092009/